Supermīļš, pacietīgs, pūkains, nosvērts, ideāls dzīvokļa kaķis Pikaso gaida, kad kādam viņš iekritīs sirsniņā Domājam, ka tikai tādēļ, ka Piksis ir citādāks, pēc viņa vēl neviens nav atnācis.. Vienkārši - nav atnācis viņa īstais cilvēks. Un ne jau Pikaso kādu rakstura trūkumu vai uzvedības problēmu dēl. Nē, Pikaso ir lielisks ģimenes kaķis, sadzīvo arī ar bērniem.
Tieši bērni bija viens no iemesliem, kāpēc iepriekšējais saimnieks no Pikaso atteicās un ārstēšanas vietā vēlēja viņam iemidzināšanu... runčukam traumas dēļ nācās noņemt pakaļējo kājiņu. "Bērniem redzēt kaķi bez kājas - tā būs trauma un sadisms" - tāds bija "saimnieka" uzskats. Dīvaini gan. Mazā pagaidu saimniece, ar ko Piksis šobrīd dzīvo kopā, kaķi labprāt mīļo, ar viņu spēlējas, padalās no sava šķīvīša ar zupas karoti.. kam tieši ir tā morālā trauma? Drīzāk jau Pikaso, kurš, suņa sakosts, dienām sāpēs bija slēpies. Kad visbeidzot jau ar sastrutojušu kājiņu viņš nāca pie saviem cilvēkiem pēc palīdzības, viņš piedzīvoja nodevību.
Acīmredzot, pasaules uztvere ir atkarīga no katra cilvēka paša. Vai kaķis mums ir ģimenes draugs (arī ar kādu fizisku trūkumu, kas PILNĪBĀ netraucē Pikaso ikdienas gaitām, lēkšanai, wc apmeklējumiem), vai spēļmantiņa, ko var nomainīt, kolīdz iepriekšējā kaut mazliet neatbilst saviem standartiem.