Nu jau kāds laiciņš pagājis, kopš runčuks nokļuvis biedrības aprūpē. No sākuma mincis bija pavisam depresīvs, vairāk gulēja zem krēsla vai bērna gultas. Bet nu laiks iet un mincis sāk atvērties. Esam pārdzīvojuši strutas, kuras tomēr sāka veidoties vienā šuves pusē, bet pateicoties Lauras gādībai vadāšanā pie vetiem un dakteru Udrasu ārstēšanai pamazām tiekam uz ceļa. Vēl joprojām turpinās antibiotiku lietošana un brūču tīrīšana. Kaķītis sāk adaptēties dzīvei uz trim kājām, kārtīgi apmeklē kastīti un mīl gulēt gultā blakus. Jāsaka gan, iepriekšējie saimnieki nebija turējuši lielu rūpi par kaķi, jo mincis diezgan kaulains, nekoptu kažociņu un baidās no straujām roku kustībām. Bet visumā draudzīgs, arī manai meitai Sofijai ļauj sevi bužināt Liels paldies ziedotājiem - kaķītis tagad var atļauties barojošu, kvalitatīvu pārtiku un pilnu medicīnisko aprūpi!