Saprotam, ka arī cilvēku pasaulē apkārtējie ar piesardzību raugās uz cilvēkiem ar invaliditāti. Taču pie runām par viņu "nošpricēšanu" kaut kā uzreiz neķeras kā vienīgā iespējamā risinājuma?
Turklāt veterinārārstu Udrasu praksē jau ir pāris pacientiņi-invalīdiņi, kas lieliski un pilnvērtīgi dzīvo savu dzīvi. Savulaik kādu saimnieci arī bijis jāpierunā minci neeitanizēt, bet gan amputēt kājiņu. Tagad sieviete katru reizi ienākot klīnikā, pasakās dakteriem, ka toreiz viņu tā pierunāja. Vēl cita kaķenīte arī par spīti vienas kājiņas trūkumam nesen "sastrādājusi" kaķēnus. Minči ar invaliditāti ātri sarod, tā netraucē ne viņu instinktiem ne dzīves kvalitātei.