9.decembris. Zvans no Lauras - kaķīte, vien trīs mēnešus jauna ar norautu ādu uz muguras un vienas kājiņas(mūsu secinājums - mašīnas motorā). Saku - labi vedat, mēģināsim. Liels paldies vetiem Udrasiem - veiksmīgi gandrīz visa ādiņa savilkta kopā, vien uz locītavas pliks kauls. Tā nu es viena vakara laikā tieku pavisam negaidīti pie otra bērna. Tagad godīgi varu atzīties - bija bailes - un ja nu neizdodas. Saziedoto līdzekļu maz - liekam sos galeriju - palīdzība Podziņai. 24h laikā tiek saziedoti visi vajadzīgie līdzekļi(paldies atsaucīgie! - Jums dzīvē veiksies!), tas uzliek vēl atbildību - cilvēki tic,cer un palīdz. Pēc narkozes Podziņa mostas ar labu apetīti, bet vēdera izeja ir šausmīga. Kaķenītei līst caureja no dibentiņa tā ka viņa nespēj pat līdz speciāli iekārtotajai kastītei tikt. Pie reizes dēļ norautās ādiņas uz kājas Podziņa ir nestabila un krīt iekšā pati savās kakās. Ceļos ik divām trim stundām naktī, lai apkoptu zvēriņu. Sāku dot Linex un speciālo barību gremošanai un pēc pusotras nedēļas jau varam veidot kaut kādu dienas ritmu - pati mostos no rīta ap sešiem, vedu Podziņu uz tualeti, tīru brūces, samīļoju, tad Podziņa atsāpinātāju un antibiotiķu ietekmē iet čučēt. Un tad jau mostas mana meitiņa. Kad meitiņa iet čučēt pusdienlaiku, tad ir Podziņas apkopšanas otrā reize un tad atkal vakarā. Pie reizes visam šprices un zāles. Neaizstājams palīgs Ir Laura - vienmēr izbrīvēja laiku, lai Podziņu pie vetārstiem aizvestu. Podziņas ārstēšana - tas bija komandas darbs.