Vakar nevarēju neaiziet līdz Berlīnes memoriāla...
6 photos • Sep 9 2019 10:39
Vakar nevarēju neaiziet līdz Berlīnes memoriālam Holokausta upuriem. Bija neparasti savām acīm redzēt cilvēku dažādo reakciju. Te tapa ļoti smaidīgi selfiji, kāds sēdēja un malkoja alu, izmantodams memoriālu kā visparastāko Vērmanīša soliņu, citā malā tapa Instagram bilde, kuras mirkļbirka visdrīzāk būs “look at my ass” stilā, kāda mamma ieteica abiem dēliem, ka vislabāk pozēt uzkāpjot uz memoriāl...MoreVakar nevarēju neaiziet līdz Berlīnes memoriālam Holokausta upuriem. Bija neparasti savām acīm redzēt cilvēku dažādo reakciju. Te tapa ļoti smaidīgi selfiji, kāds sēdēja un malkoja alu, izmantodams memoriālu kā visparastāko Vērmanīša soliņu, citā malā tapa Instagram bilde, kuras mirkļbirka visdrīzāk būs “look at my ass” stilā, kāda mamma ieteica abiem dēliem, ka vislabāk pozēt uzkāpjot uz memoriāla bluķiem stāvus. Puikas bildējās ar pirkstiem rādīdami uzvaras žestu (V). Memoriāla uzraugs kā vilks no padomju datorspēlītes steidzās no viena stūra (vistas) uz otru, cenšoties aizkavēt visnekaunīgākās fotoidejas (olas). Es pat nemoralizēju, es vēroju un prātoju. Un atceros stāstus par tiem, kurus neviens nepaglāba, nepaslēpa, kuru ķermeņi neizturēja badu, aukstumu (vai tieši otrādi - sutu un bezgaisu) slimības. Par tiem, kas beidza dzīvi gāzes kamerās, pašnāvībās, mežos izraktās bedrēs. Par Šķēdi. Par izdzīvojušajiem, kuri klusē vai kliedz par pārdzīvoto, bet pasaule rit tālāk savu gaitu, un piemineklis pārciestajām kļūst par fonu pasaules egoistam. Arī manam, jo es tak arī bildēju. #berlin #holocaustmemorial #neverforget