20 gadu jubileju vakar svinēja bezmaksas enciklopēdija Vikipēdija, kas kļuvusi par svarīgu uzziņas avotu gandrīz ikvienam interneta lietotājam. Vikipēdijas latviešu versijā ir jau vairāk nekā 100 000 ierakstu, un vairākumu no tiem bez jebkādas atlīdzības veidojuši entuziasti, kam tas ir aizraujošs vaļasprieks.

Skolotājiem gan Latvijā, gan citviet pasaulē ir labi zināms, ka Vikipēdiju kā viegli pieejamu informācijas avotu ļoti iecienījuši skolēni un pat studenti, kam vajag ātri savākt materiālus mājasdarba vai referāta sagatavošanai. “Skolotāja darbā esmu saskāries ar to, ka skolēni man iesniedz no Vikipēdijas nokopētu tekstu, ko pats esmu rakstījis. Tad es viņiem stāstu, ka Vikipēdija ir atsauču krātuve. Aicinu ieskatīties atsaucēs un izmantot tās kā avotu, nevis vienkārši pārrakstīt Vikipēdijā izlasīto,” stāsta Zemgales vidusskolas fizikas, matemātikas un ģeogrāfijas skolotājs Aivars Jurševskis, kuram ir liela pieredze Vikipēdijas satura papildināšanā.

Edgars Lecis ir pārliecināts vikipēdists, ar šo lietu nodarbojas jau 16 gadus, pārsvarā interesējas par ģeogrāfiju, vēsturi un ievērojamu personu biogrāfijām. Kādi ir ieguvumi no šāda vaļasprieka? Edgars atbild, ka pirmkārt iespējams apgūt jaunas zināšanas, jo rakstu veidošanas gaitā jāsameklē materiāli no vairākiem avotiem, jāiemācās atmest mazsvarīgo. Vikipēdija viņam palīdzējusi apgūt arī svešvalodas.

Vikipēdijas šefam Džimijam Veilsam reiz jautāja, kā viņam izdevies panākt, ka tik daudz cilvēku ir gatavi ieguldīt savu darbu šajā projektā bez jebkādas finansiālas atlīdzības. “Tas ir maldīgs uzskats, ka viņi strādā par brīvu. Patiesībā viņi gūst prieku par brīvu,” atbildēja Veilss. Tam piekrīt arī latviešu Vikipēdijas aktīvists Mareks Kilups: “Mēs darām to, kas pašiem patīk un kam mēs redzam jēgu.”

Vairāk par Vikipēdiju un tās veidotājiem lasiet: https://www.la.lv/visa-pasaule-kabata-be…