Cesvaines pils – romantisks un varens eklektikas paraugs – teju pusotrā gadsimtā piedzīvojusi daudz. Arī postošo ugunsgrēku 2002. gadā. Nu pēc vērienīga remonta un restaurācijas pils atkal atvērta apmeklētājiem. Taču, lai cik liela un skaista tā būtu, tā nav pašpietiekama. Muižai sākotnēji apkārt ir vesels komplekss dažādi funkcionējošu ēku, kas veido arhitektoniski vienotu ansambli. Padomju laiks to grāva ar dīvainu pielietojumu un apkārt saceltām blokmājām, bet mūsdienās to dara juridiskās ne-piederības džungļi. “Nosirmot var, kamēr papīrus sakārto,” atzīst māsas Ozolas – Cesvaines patriotes un Kaucmindes gēna nesējas, kas tagad kļuvušas arī par muižas bijušo siltumnīcu īpašniecēm. 👉Visu rakstu lasiet žurnāla 17. februāra numurā!
| ← previous | 118. from 286 | next → |
