Skatītāju un klausītāju iemīļotajai aktrisei Verai Singajevskai, Mūsu Singai, 28. aprīlī – 100! “‘Mamma ir mamma. Un punkts” Kafijas pauze pie Gundara Āboliņa Garciemā.

🔹Aktieru dinastija – tēvs, mamma, pats...

Arī mazmeita! Dinastiju ir daudz – sportistiem, juristiem, skolotājiem, ārstiem... Kad pienāk brīdis izvēlēties profesiju, tu izvēlies to, ko jau pazīsti... Vai tas ir gēns? Aktierus nevajag pacelt pāri citiem. Ir tādi aktieru bērni, kuri izvēlējušies šo profesiju, un tā nav bijusi veiksmīga izvēle…

🔹Vai mamma bija apmierināta, kā izveidojies pašas un bērnu ceļš?

Šādus jautājumus bērni vecākiem neuzdod... Žurnālistiem mamma vairākkārt teikusi: viņai patīk, ka vismaz viens no bērniem (es) izvēlējies viņas profesiju. Brālis izvēlējies mūziku un skaņu režiju. Nekad neesmu mammai jautājis: vai esi ar sevi apmierināta? Viņai ļoti sāpēja, ka bija jāaiziet no skatuves – pensijā, kad tika noņemtas izrādes, tas pats “Karlsons” un vadošās lomas... Viņa turpināja strādāt arī pēc tam, bet tās lomas... Man šķiet, neviens aktieris nav spējis no tā izsprukt: pamazām tavs devums top mazāks un retāks, bet tu gribi sevi apliecināt. Kad teātri reorganizēja, viņa meklēja citas iespējas. Radio, darbu ar bērniem, pati iestudēja izrādes, ko Šapiro neatbalstīja... Zini, kas pēdējos gadus viņu uzturēja pie dzīvības? Hokejs! Viņa kļuva par īstu hokeja fanu: pateicoties “Rīgas Dinamo”, Zigmāram Priedem un viņa vīriem, pilnvērtīgi nodzīvoja krietnus gadus. Skatījās mājās vai gāja pie Gunta Skrastiņa, dzīvoja līdzi, un tur skanēja arī tie vārdi, ko nedrīkst drukāt!

👉Visu sarunu lasiet 20. aprīļa numurā!