Vakar, 13. augustā, apritēja 60 gadu, kopš Austrumvācijas komunistiskais režīms pašā Vācijas sirdī sāka būvēt Berlīnes mūri.

Cilvēces vēsturē mūri un žogi parasti būvēti, lai atturētu nelūgtus viesus, bet šim bija pavisam cits uzdevums: neļaut Austrumvācijas darbaļaudīm aizbēgt no “sociālisma paradīzes”.

Berlīnes mūris noturējās vairāk nekā 28 gadus līdz pat VDR agonijai un Vācijas atkalapvienošanai.

Berlīniešiem abās robežas pusēs 1961. gada 13. augusta rīts sākās ar neparastu skatu: komunistiskās Austrumvācijas pusē tika izārdītas ielas, izplēsts asfalts un bruģis, lai tā vietā uzslietu betona stabus un būvētu dzeloņstiepļu žogu.

Tas bija sākums Berlīnes mūrim, kas laika gaitā ieguva patiesi iespaidīgus izmērus: nocietinātā robeža stiepās vairāk nekā 150 km garumā, lielu daļu veidoja vairākus metrus augsts betona mūris, ko papildināja kontrolposteņi, dzeloņstiepļu žogi, mīnu lauki un citi nocietinājumi.

Visu rakstu lasiet šeit: https://www.la.lv/kauna-muris