Daudzi Latvijas iedzīvotāji ar bažām gaida ziemu, jo līdz ar dabasgāzes – apkures – un elektroenerģijas cenu pieaugumu palielinājušās arī pārtikas produktu cenas.
“Mājas Viesis” pētīja, kāpēc un kādām pārtikas produktu grupām ir palielinājušās cenas, kur vērsties pēc palīdzības, ja mēneša ienākumi nepalielinās, bet nepieciešams pabarot ģimeni.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe sarunā ar “Mājas Viesi” uzsver, ka visām pārtikas grupām cenas pieaugs: “Ir pieaugušas elektrības, degvielas un gāzes cenas, kā arī palielinājusies minimālā alga, tāpēc nav citu variantu. Nekas nevar kļūt lētāks.
Tiem Latvijas pārtikas preču ražotājiem, kuru produkcijai saistība ar graudiem, būs lielāks cenu pieaugums. Piemēram, olām un putnu gaļai, jo gandrīz 90% no pašizmaksas putniem veido barība – graudi. Liellopu gaļai būs mazāks cenas pieaugums, jo liellops var staigāt pa pļavām un ēst zāli, līdz ar to ir mazliet vienkāršāk.
Mums ir ļoti liela konkurence maizes tirgū. Taču paaugstināsies arī maizes cena: nevis graudu dēļ, bet gan elektrības, roku darba, gāzes, degvielas un loģistikas izmaksu dēļ, kā arī ja nepieciešama produktu piegāde no citām valstīm. Jūras konteineru pārvadājumi kļuvuši pat par trim reizēm dārgāki. Ja nepieciešams ievest cukuru un rozīnes, tagad sadārdzinājums ir ļoti jūtams.”
Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA minējis, ka pārtikas, naftas un citu dabas resursu cenu kāpums pasaulē arvien vairāk ir jūtams arī inflācijas tendencēs Latvijā.
Šīs tendences apstiprina arī Ingūna Gulbe: “Visā pasaulē novērojams pārtikas cenu pieaugums. Iepriekš salīdzinoši ilgu laika posmu – aptuveni beidzamos trīs gadus – pārtikas cenas bija stabilas.
Pirmais pārtikas cenu kāpums sākās šā gada sākumā. Piemēram, 2020. gada nogalē saistībā ar Covid-19 un Āfrikas cūku mēri bija milzīgs cenu kritums cūkgaļai. Vācija, kas ir lielākais Eiropas Savienības cūkgaļas eksportētājs, atklāja Āfrikas cūku mēri, un Ķīna, kas ir Vācijas lielākais tirgus, vairs neņēma pretī viņu saražoto produkciju.
Un tā šis milzīgais cūkgaļas daudzums, kas bija paredzēts Ķīnai, varat iztēloties to apmēru, palika Eiropā. Turklāt Covid-19 ierobežojumu dēļ nestrādāja kautuves un viss pārējais tika aizslēgts, tādēļ cūkas palika nenokautas. Pagājušā gada beigās katrs ražotājs pārdeva Latvijā cūkgaļu ar 35 līdz 40 eiro zaudējumu uz katru cūku. Tas bija briesmīgi.
Visu rakstu lasiet šeit: https://www.la.lv/partika-klus-dargaka-m…
“Mājas Viesis” pētīja, kāpēc un kādām pārtikas produktu grupām ir palielinājušās cenas, kur vērsties pēc palīdzības, ja mēneša ienākumi nepalielinās, bet nepieciešams pabarot ģimeni.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe sarunā ar “Mājas Viesi” uzsver, ka visām pārtikas grupām cenas pieaugs: “Ir pieaugušas elektrības, degvielas un gāzes cenas, kā arī palielinājusies minimālā alga, tāpēc nav citu variantu. Nekas nevar kļūt lētāks.
Tiem Latvijas pārtikas preču ražotājiem, kuru produkcijai saistība ar graudiem, būs lielāks cenu pieaugums. Piemēram, olām un putnu gaļai, jo gandrīz 90% no pašizmaksas putniem veido barība – graudi. Liellopu gaļai būs mazāks cenas pieaugums, jo liellops var staigāt pa pļavām un ēst zāli, līdz ar to ir mazliet vienkāršāk.
Mums ir ļoti liela konkurence maizes tirgū. Taču paaugstināsies arī maizes cena: nevis graudu dēļ, bet gan elektrības, roku darba, gāzes, degvielas un loģistikas izmaksu dēļ, kā arī ja nepieciešama produktu piegāde no citām valstīm. Jūras konteineru pārvadājumi kļuvuši pat par trim reizēm dārgāki. Ja nepieciešams ievest cukuru un rozīnes, tagad sadārdzinājums ir ļoti jūtams.”
Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA minējis, ka pārtikas, naftas un citu dabas resursu cenu kāpums pasaulē arvien vairāk ir jūtams arī inflācijas tendencēs Latvijā.
Šīs tendences apstiprina arī Ingūna Gulbe: “Visā pasaulē novērojams pārtikas cenu pieaugums. Iepriekš salīdzinoši ilgu laika posmu – aptuveni beidzamos trīs gadus – pārtikas cenas bija stabilas.
Pirmais pārtikas cenu kāpums sākās šā gada sākumā. Piemēram, 2020. gada nogalē saistībā ar Covid-19 un Āfrikas cūku mēri bija milzīgs cenu kritums cūkgaļai. Vācija, kas ir lielākais Eiropas Savienības cūkgaļas eksportētājs, atklāja Āfrikas cūku mēri, un Ķīna, kas ir Vācijas lielākais tirgus, vairs neņēma pretī viņu saražoto produkciju.
Un tā šis milzīgais cūkgaļas daudzums, kas bija paredzēts Ķīnai, varat iztēloties to apmēru, palika Eiropā. Turklāt Covid-19 ierobežojumu dēļ nestrādāja kautuves un viss pārējais tika aizslēgts, tādēļ cūkas palika nenokautas. Pagājušā gada beigās katrs ražotājs pārdeva Latvijā cūkgaļu ar 35 līdz 40 eiro zaudējumu uz katru cūku. Tas bija briesmīgi.
Visu rakstu lasiet šeit: https://www.la.lv/partika-klus-dargaka-m…
| ← previous | 244. from 286 | next → |
