2023. gads: starp labo un ļauno
Raksta autore Ilze Kuzmina

"Krievijas kara pret Ukrainu ieilgšana un teroristu grupējuma "Hamās" uzbrukums Izraēlai iezīmē pieaugošu globālās drošības situācijas nestabilitāti un cīņu starp demokrātijām un autoritāriem režīmiem. Tas ir izšķirošs posms pasaules vēsturē, kas rāda, ka fundamentālas brīvības un cilvēktiesības nav pašsaprotamas – ir jāapzinās to nozīme un jāspēj tās aizstāvēt," saka Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece, kā arī Vidzemes Augstskolas asociētā profesore Ieva Bērziņa, lūgta nosaukt svarīgākos aizejošā gada notikumus. Tos kā svarīgākos šogad minēja arī citi mani sarunu biedri, kam jautāju, ar ko tad aizejošais 2023. gads bijis īpašs, ar ko tas paliks atmiņā vai vēsturē un kādas mācības mums būtu jāpaņem līdzi no tā.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kura pārtapšanu no ārlietu ministra par valsts galvu arī gribētos iezīmēt kā vienu no svarīgākajiem šā gada notikumiem, tiesa, Latvijas mērogā, atzīst, ka kara turpināšanās Ukrainā un 7. oktobra "Hamās" teroristu uzbrukums Izraēlai iezīmēs 2023. gadu kā tumšu lappusi vēsturē. Nedrošībai pasaulē, kā arī nesenajiem Krievijas diktatora Putina izteiktajiem draudiem Latvijai vajadzētu likt arī mūsu valsts iedzīvotājiem saprast, cik svarīga ir sabiedrības saliedētība, gatavība aizstāvēt savu valsti un citi aspekti. E. Rinkēvičs atzīst: "Tikai tagad sākam apjaust, cik daudz spēka un enerģijas būs nepieciešams, lai nostiprinātu Latvijas vietu un drošību ļoti mainīgajā pasaulē. Mums ir jāsaprot, ka būs nepieciešams spars, izturība un noturība, lai veicinātu mūsu valsts drošību un konkurētspēju. Krievijas agresija pret Ukrainu, Tuvo Austrumu krīze aizņems mūsu un pasaules prātus. Galvenā mācība – neatslābt, neļaut sevi iebiedēt un strādāt, lai stiprinātu mūsu valsti."

👉Visu rakstu lasiet žurnāla 21. decembra numurā!