Rūdis. Dziesmas un stāsti
Raksta autore Vita Krauja
Tā sauc koncertu, ar kuru Rūdolfs Plēpis un viņa kolēģi un draugi nupat apbraukāja krietnu strēķīti Latvijas. Uz skatuves viņš kāpj, turoties savas meitas Viktorijas elkonī. Bet pēc koncerta publika aizkustinājumā raud.
Pirms ko vaicāju, tautā iemīļotais aktieris iesāk pats: “Šajā brīdī dzimst mans trešais mazbērns.” Mūsu saruna notiek 23. maijā. Aktiera meita Viktorija ik pa brīdim ielūkojas tālrunī, vai nav pienākusi vecākās māsas Astras ziņa no klīnikas ar priecīgo vēsti. Ir jau skaidrs, ka pasaulē nāks meitiņa, arī vārds jau iedots – Eva. Būs maza māsiņa Astras vecākajam dēlam Ernestam, kuram nu jau astoņpadsmit gadi un kurš mācās koledžā Glāzgovā. Un vēl Eva būs māsīca Marijai, Rūdolfa Plēpja jaunākās meitas Viktorijas atvasītei, kurai nu jau sešpadsmit un kura mācās Rīgas stila un mākslas tehnikumā par frizieri. Savukārt Viktorija strādā viesnīcā “Hilton”, bet to viņa uzlūko kā maizes un varbūt pagaidu darbu, jo sirds ir pie mūzikas un dzejas. Mūžīgais lielais sapnis jau būtu nodarboties tikai ar mūziku un spēt no tā izdzīvot, bet šeit, Latvijā, tas, protams, izdodas retajam. Viss viņas dzīvē notiek paralēli.
“Tagad man dzīvē galvenais, lai mazbērniem laba veselība,” saka Rūdolfs Plēpis, “viņi ir mans lielais prieks, kas neļauj ieslīgt depresijā vai krist panikā.” Jo patiesībā ir tā, ka pie akluma pierast nevar nekad. Aktieris Rūdolfs Plēpis palicis bez redzes jau vairākus gadus. Kamēr mana kolēģe fotogrāfe Karīna uzņem kadrus citu pēc cita, jo bildei visu laiku traucē saule, Rūdolfs Plēpis kā vaicājot nosaka – blende? Un ir trāpījis desmitniekā. Fotoaparāta skaņu viņš atpazīst pēc dzirdes. Agrāk mazliet aizrāvies ar fotografēšanu.
Meitu Viktoriju viņš sauc par savu sargeņģeli. Pēc slimnīcas vienu laiku dzīvojis pie viņas, jo tās pārmaiņas bija lielas, smagas un straujas. Pēc pansionāta viņš atkal ir savā dzīvoklī Rīgā, Jura Alunāna ielā, kur arī notiek mūsu saruna. Te viss ir pierasts un aprasts. Savukārt mans skatiens ik pa brīdim aizķeras pie kādas lietas, kas stāsta par teātri.
👉Sarunu lasiet žurnāla 6. jūnija numurā! #mājasviesis #latvijasmediji
Raksta autore Vita Krauja
Tā sauc koncertu, ar kuru Rūdolfs Plēpis un viņa kolēģi un draugi nupat apbraukāja krietnu strēķīti Latvijas. Uz skatuves viņš kāpj, turoties savas meitas Viktorijas elkonī. Bet pēc koncerta publika aizkustinājumā raud.
Pirms ko vaicāju, tautā iemīļotais aktieris iesāk pats: “Šajā brīdī dzimst mans trešais mazbērns.” Mūsu saruna notiek 23. maijā. Aktiera meita Viktorija ik pa brīdim ielūkojas tālrunī, vai nav pienākusi vecākās māsas Astras ziņa no klīnikas ar priecīgo vēsti. Ir jau skaidrs, ka pasaulē nāks meitiņa, arī vārds jau iedots – Eva. Būs maza māsiņa Astras vecākajam dēlam Ernestam, kuram nu jau astoņpadsmit gadi un kurš mācās koledžā Glāzgovā. Un vēl Eva būs māsīca Marijai, Rūdolfa Plēpja jaunākās meitas Viktorijas atvasītei, kurai nu jau sešpadsmit un kura mācās Rīgas stila un mākslas tehnikumā par frizieri. Savukārt Viktorija strādā viesnīcā “Hilton”, bet to viņa uzlūko kā maizes un varbūt pagaidu darbu, jo sirds ir pie mūzikas un dzejas. Mūžīgais lielais sapnis jau būtu nodarboties tikai ar mūziku un spēt no tā izdzīvot, bet šeit, Latvijā, tas, protams, izdodas retajam. Viss viņas dzīvē notiek paralēli.
“Tagad man dzīvē galvenais, lai mazbērniem laba veselība,” saka Rūdolfs Plēpis, “viņi ir mans lielais prieks, kas neļauj ieslīgt depresijā vai krist panikā.” Jo patiesībā ir tā, ka pie akluma pierast nevar nekad. Aktieris Rūdolfs Plēpis palicis bez redzes jau vairākus gadus. Kamēr mana kolēģe fotogrāfe Karīna uzņem kadrus citu pēc cita, jo bildei visu laiku traucē saule, Rūdolfs Plēpis kā vaicājot nosaka – blende? Un ir trāpījis desmitniekā. Fotoaparāta skaņu viņš atpazīst pēc dzirdes. Agrāk mazliet aizrāvies ar fotografēšanu.
Meitu Viktoriju viņš sauc par savu sargeņģeli. Pēc slimnīcas vienu laiku dzīvojis pie viņas, jo tās pārmaiņas bija lielas, smagas un straujas. Pēc pansionāta viņš atkal ir savā dzīvoklī Rīgā, Jura Alunāna ielā, kur arī notiek mūsu saruna. Te viss ir pierasts un aprasts. Savukārt mans skatiens ik pa brīdim aizķeras pie kādas lietas, kas stāsta par teātri.
👉Sarunu lasiet žurnāla 6. jūnija numurā! #mājasviesis #latvijasmediji
| ← previous | 72. from 300 | next → |
