IN MEMORIAM
JURIS KULAKOVS (1958–2024)
Neatvadīsimies!
Cilvēkam aizejot mūžībā, pēc viņa noteikti kaut kas paliek. Nākamās paaudzes, radītie darbi, atmiņas. Pēc Jura Kulakova neapšaubāmi paliek viņa mūzika – gan nepieradināti dauzonīga un skarba kā “Balāde par gulbi” vai “Baletomānija”, gan arī apcerīgi liriska kā “Pie baltas lapas”, izspēlēta un izdzīvota neskaitāmos viņa dibinātās leģendārās grupas “Pērkons” koncertos visā Latvijā un ārpus tās.
Turklāt kā nezūdoša vērtība nākamajām latviešu paaudzēm paliks Jura pirms desmit gadiem radītais patriotisko dziesmu cikls ar mūsu klasiķu Jāņa Akuratera, Kārļa Skalbes, Jāņa Jaunsudrabiņa, Viļa Plūdoņa, Jāņa Medeņa, Jāņa Ezeriņa, Annas Brigaderes un citu autoru vārdiem par latviešu strēlnieku tēmu. Dziesmas, kuru tekstus Juris izvēlējās īpaši rūpīgi. Pēdējo reizi ar Juri Kulakovu satikāmies pērnruden AKKA/LAA ikgadējā kopsapulcē, kas jau ierasti pirmajā sanākšanas reizē kvoruma trūkuma dēļ pārvērtās par parunāšanos pie kafijas tases un cepumiem. Malkojām melno, uzmundrinošo dzērienu un runājām par komponista nākotnes plāniem, priekšā stāvošajiem “Pērkona” koncertiem. Juris bija priecīgi satraukts, un šķita, ka likstas ar veselību nu palikušas pagātnē.
Jaunais gads Jurim atnāca ar rosīgu darbošanos, bet janvāra vidū “Pērkonu” negaidīti piemeklēja smags trieciens – mūžībā tika aizsaukts grupas otrs taustiņinstrumentālists Uģis Muzikants. 19. janvārī, dienu pirms viņa guldīšanas zemes klēpī, Uģa piemiņai veltītais koncerts par spīti zaudējuma sāpēm jaudīgi un aizkustinoši izskanēja VEF Kultūras pilī, pēc kura “Pērkona” “facebook” profilā parādījās ieraksts: “Mēs spēlējām šovakar ar sāpēm sirdīs un asarām acīs, jo zinājām – Tu būtu tā gribējis. Mūzika nemirst, un tajā mūžīgi dzīvosi arī Tu, draugs. Neatvadīsimies.” Nu klavieres, sintezatoru un akordeonu, savu pirmo mūzikas skolā apgūto instrumentu, debesu orķestrī spēlēt devies pats grupas “Pērkons” vadītājs Juris Kulakovs. “Rūgts ir ne tikai analgīns, bet arī dzīve, ziniet, nevajag, nesteigsimies – neatvadīsimies!” – šos traģiski bojāgājušā dzejnieka Klāva Elsberga viedos vārdus no Jura komponētās “Pērkona” dziesmas paņemsim atmiņu ceļamaizei.
“Asara zirnekļa tīklā, tāds ir mans liktenis, ziniet, bet nevajag notraukt vienalga, neatvadīsimies!”
JURIS KULAKOVS (1958–2024)
Neatvadīsimies!
Cilvēkam aizejot mūžībā, pēc viņa noteikti kaut kas paliek. Nākamās paaudzes, radītie darbi, atmiņas. Pēc Jura Kulakova neapšaubāmi paliek viņa mūzika – gan nepieradināti dauzonīga un skarba kā “Balāde par gulbi” vai “Baletomānija”, gan arī apcerīgi liriska kā “Pie baltas lapas”, izspēlēta un izdzīvota neskaitāmos viņa dibinātās leģendārās grupas “Pērkons” koncertos visā Latvijā un ārpus tās.
Turklāt kā nezūdoša vērtība nākamajām latviešu paaudzēm paliks Jura pirms desmit gadiem radītais patriotisko dziesmu cikls ar mūsu klasiķu Jāņa Akuratera, Kārļa Skalbes, Jāņa Jaunsudrabiņa, Viļa Plūdoņa, Jāņa Medeņa, Jāņa Ezeriņa, Annas Brigaderes un citu autoru vārdiem par latviešu strēlnieku tēmu. Dziesmas, kuru tekstus Juris izvēlējās īpaši rūpīgi. Pēdējo reizi ar Juri Kulakovu satikāmies pērnruden AKKA/LAA ikgadējā kopsapulcē, kas jau ierasti pirmajā sanākšanas reizē kvoruma trūkuma dēļ pārvērtās par parunāšanos pie kafijas tases un cepumiem. Malkojām melno, uzmundrinošo dzērienu un runājām par komponista nākotnes plāniem, priekšā stāvošajiem “Pērkona” koncertiem. Juris bija priecīgi satraukts, un šķita, ka likstas ar veselību nu palikušas pagātnē.
Jaunais gads Jurim atnāca ar rosīgu darbošanos, bet janvāra vidū “Pērkonu” negaidīti piemeklēja smags trieciens – mūžībā tika aizsaukts grupas otrs taustiņinstrumentālists Uģis Muzikants. 19. janvārī, dienu pirms viņa guldīšanas zemes klēpī, Uģa piemiņai veltītais koncerts par spīti zaudējuma sāpēm jaudīgi un aizkustinoši izskanēja VEF Kultūras pilī, pēc kura “Pērkona” “facebook” profilā parādījās ieraksts: “Mēs spēlējām šovakar ar sāpēm sirdīs un asarām acīs, jo zinājām – Tu būtu tā gribējis. Mūzika nemirst, un tajā mūžīgi dzīvosi arī Tu, draugs. Neatvadīsimies.” Nu klavieres, sintezatoru un akordeonu, savu pirmo mūzikas skolā apgūto instrumentu, debesu orķestrī spēlēt devies pats grupas “Pērkons” vadītājs Juris Kulakovs. “Rūgts ir ne tikai analgīns, bet arī dzīve, ziniet, nevajag, nesteigsimies – neatvadīsimies!” – šos traģiski bojāgājušā dzejnieka Klāva Elsberga viedos vārdus no Jura komponētās “Pērkona” dziesmas paņemsim atmiņu ceļamaizei.
“Asara zirnekļa tīklā, tāds ir mans liktenis, ziniet, bet nevajag notraukt vienalga, neatvadīsimies!”
| ← previous | 90. from 300 | next → |
