Tātad vienā jaukā otrdienā, beidzot izlēmām realizēt jau sen ieplānoto braucienu uz Kuldīgu, lai uzkāptu no padomju laikiem palikušā, neapsaimniekotā sakaru tornī, tautā nereti saukts kā Adatas tornis. Lai pasākumu padarītu vēl izaicinošāku (neiespējamāku) nolēmām braukt uz Kuldīgu ar stopiem.