Kādā aukstā janvāra dienā Ventspilī, netālu no tirdzniecības centra "Baku", bērni mājās pārnesa ļoti mīļu runčuku, diemžēl mamma neļāva kaķīti paturēt un rudais runcis tika izlikts aiz durvīm. Kaimiņiene gan centās bērnus pierunāt, lai kaķīti aiznes uz to pašu vietu, kur paņēmuši, jo tik mīļš runčuks tak nevar būt bez saimnieka, bet bērni tik atrunājās, ka pūkainis atnests no Pārventas un atpakaļ jau viņi nestieps. Tā par minkāna jauno dzīvesvietu kļuva kāda trepjutelpa, kurā svilpo vējš un valda "manāma" nekārtība. No skaistā ruduļa mincis ir pārvērties par lielu nelaimīgu runčuku, kas pārtiek no tā, ko kāds viņam atmet, guļvieta ir netīrs, piesmacis džemperis, bet mīlestība tik vien ir kā no kaimiņienes, kurai it kā kaķīti ir ļoti žēl, bet nedz ielaida viņu savā dzīvoklī, nedz sameklēja kādu palīdzību, lai gan to bija apsolījusi izdarīt pastniecei, kura viņu 1x mēnesī apciemo.
Tā nu šodien pastniece sazvanīja Minku parku, par laimi rudajam murrātājam, tieši šodien ar trim minkāniem braucām uz Ventspili pie daktera. Noklausījusies stāstu, sapratu, ka nav divu domu - kaķis jāglābj. Nekomentēšu nedz apstākļus, kādos runčuks uzturējās, nedz apkārtējos, kas tur dzīvoja, sapratu tikai vienu, ja minci nepaņemšu, viņš tur vienkārši aizies bojā no netīrības un drēgnuma. Mincis tika aizvizināts līdz dakterim, kurš minci apskatīja, runčuks ir nekastrēts, it kā vizuāli vesels, ja vien nebūtu tās iesnas, tāpēc minkāns 5 dienas saņems antibiotiku šprices un nebūtu kažoks pilns ar lēkojošajiem mošķiem, pret ko viņš saņēma BroadLine skausta pilienus.

Bet vispār šo stāstu es rakstu ar cerību - VARBŪT TOMĒR RUDO MĪLULI KĀDS MEKLĒ??? Tik ļoti gribas uz to cerēt! Runčuka īpašā pazīme traumas dēļ šķelts deguntiņš, kas vizuāli paplatina labo nāsi un sašaurina kreiso. Runcītis ir ārkārtīgi mīļš, pat daktera kabinetā pēc visām apskatēm runčuks laimīgs siltumā apgūlās uz izmeklēšanas galda un murrāja laimīgas dzīves sākuma (bet varbūt atgriešanās) murrādziesmu.