Noslēpumainais indiānis Piejūras brīvdabas muzejā
3 photos • May 13 2020 15:35
Ventspils muzeja krājumā atrodamas dažādas savdabīgas laika liecības. Kurš gan no vecākās un vidējās paaudzes ventspilniekiem neatceras izkrāsoto koka indiāņa figūru Piejūras brīvdabas muzejā?! Gan pieaugušajiem, gan bērniem tā bija ja ne pats interesantākais, tad neapšaubāmi neparastākais, atraktīvākais un krāsainākais eksponāts. Muzejisks priekšmets, kas rosināja iztēli un fantāzijas par tālām,...MoreVentspils muzeja krājumā atrodamas dažādas savdabīgas laika liecības. Kurš gan no vecākās un vidējās paaudzes ventspilniekiem neatceras izkrāsoto koka indiāņa figūru Piejūras brīvdabas muzejā?! Gan pieaugušajiem, gan bērniem tā bija ja ne pats interesantākais, tad neapšaubāmi neparastākais, atraktīvākais un krāsainākais eksponāts. Muzejisks priekšmets, kas rosināja iztēli un fantāzijas par tālām, nezināmām zemēm, kuras koka cilvēks kā buru kuģa rotājums neapšaubāmi pats ir skatījis.
Noslēpumainais indiānis nonācis muzejā pagājušā gadsimta otrajā pusē bez tuvākām ziņām par iegūšanas apstākļiem, ar norādi “koka tēls no buru kuģa”. Vēlāk muzeja dokumentācijā fiksētas nepārbaudītas ziņas, ka tēlu muzejam dāvinājis medicīnas profesors P.Stradiņš, kuram to atvedis radinieks – jūrnieks. Tomēr pieņēmums, ka muzejā skatāmais indiāņa tēls kādreiz rotājis kādu buru kuģi, ir maldīgs.
Eksotiskās figūras izcelsme un nozīme ir reizē gan vienkāršāka, gan arī – interesantāka. Koka indiānis patiesībā ir tā saucamais „tabakas indiānis” vai „cigāru veikala indiānis” (cigar store Indian) – savdabīga reklāma, ko senāk pie savu veikalu durvīm izstādīja koloniālpreču, bet galvenokārt tabakas veikalu īpašnieki. Īpaši šādas figūras bijušas populāras Anglijā un ASV, bet sastopamas arī citās Rietumeiropas valstīs. To izcelsmes pirmsākumi meklējami pirms vairākiem gadsimtiem – šādas savdabīgas reklāmas Anglijā izmanto jau kopš 17.gs. otrās puses. Aptuveni šajā laikā dažādu veikalu un pakalpojumu iestāžu īpašnieki sāka lietot īpašas trīsdimensionālas zīmes, kas norādīja uz pieejamām precēm vai pakalpojumiem. Dažas no tām saglabājušās līdz pat mūsdienām - piemērām, sarkanām, zilām un baltām spirāliskām līnijām rotāts cilindrs bārddziņiem un frizieriem (starp citu, mūsdienās skatāms arī pie Big Boss Barbers shop Ventspilī, Lielā ielā) vai trīs zelta lodes kā norāde uz lombardu. Kokā grieztu un spilgti izkrāsotu indiāņu figūrām bija lemts kļūt par norādi uz tabakas veikaliem. Anglijā šādu figūru popularitāti sekmēja arī kāds 18.gs. izdotais aizliegums lietot izkārtnes, kas piekārtas no ēkas fasādes izvirzītiem stieņiem, jo vējainā laikā tās nereti tika norautas un apdraudēja gājēju drošību. Senākās figūras visai nosacīti atgādināja indiāņus – tabakas lapu svārciņos tērptie tēli atspoguļoja eiropiešu priekšstatus par pašu acīm neredzētajiem Amerikas „mežoņiem”. No Anglijas šādu indiāņu figūru mode 18.gs. beigās- 19.gs. pirmajā pusē nonāk arī Amerikā – tabakas dzimtenē – un kļūst plaši izplatīta. Indiāņu attēlojums kļūst reālistiskāks, rokā tie tur vai nu tomohauku, vai arī tabakas lapu pušķi vai cigārus. Koka indiāņu figūras kā tabakas veikalu zīmes šeit saglabā savu popularitāti līdz pat 20.gs. sākumam. To izmantošanas beigas iezīmē gan šādu „izkārtņu” izgatavošanas izmaksas, gan tabakas reklāmas ierobežošana, gan arī pārmetumi par rasismu, nedaudz kariķētā veidā attēlojot Amerikas pamatiedzīvotājus.
Mūsdienās koka indiāņi ir kļuvuši par... kolekcionēšanas objektu. Īpaši ASV. Senāko un mākslinieciski vērtīgāko koka skulptūru cena izsolēs var sasniegt vairākus simtus tūkstošus dolāru, bet mūsdienu kopijas iespējams iegādāties par „tikai” pustūkstoti dolāriem.
Cik sens ir „Ventspils indiānis” un kāda ir tā izcelsmes valsts ir jautājums, kas vēl prasa turpmākus pētījumus. Tāpat nākotnes uzdevums ir arī tā restaurācija, attīrot figūru no vēlākajiem primitīvajiem pārkrāsojumiem.
P.S. Ventspils muzejs būs pateicīgs par fotogrāfijām, kurās kāds no ventspilniekiem būtu fiksēts pie indiāņa skulptūras 20.gs. 70.-90.gados.
