Zemeņu lapas satur 220-280mg% C vitamīna, miecvielas, ēteriskās eļļas un alkaloīdus. Augļos jeb ogās ir daudz kālija, nātrija, kalcija, joda, magnija, dzelzs (piemēram, meža zemenēs tā ir 40 reižu vairāk nekā vīnogās un 2 reizes vairāk nekā plūmēs), sēra, hlora un organiskās skābes.
Zemenes satur arī nedaudz skābeņskābes un dažādus vitamīnus - taukos šķīstošos (karotīns, B1), ūdenī šķīstošos (B2, niacīns, askorbīnskābe) un nedaudz vārāmā sāls. Īpaši nozīmīgs ir augstais C vitamīna saturs - tas ir augstāks nekā ābolos, bumbieros, ķiršos, plūmēs, avenēs, ērkšķogās un jāņogās. 150-200g zmeņu sedz ikdienas C vitamīna normu. Tiesa, C vitamīna daudzums atkarībā no šķirnes un augšanas apstākļiem var mainīties. Savukārt zemenē esošās mazās dzeltenās sēkliņas ir vērtīgas šķiedrvielas.

Zemenēm ir augsta diētiskā vērtība - 100g dārza zemeņu satur tikai 40-50 kaloriju. Kā nekā 90% no visas zemenes ir ūdens. Zemeņu ogas, īpaši savvaļas, ir vienas no visvērtīgākajām profilaktiskajām ārstniecības ogām. Bioloģiski aktīvo vielu daudzums zemenēs stimulē vielmaiņas procesus un organisma attīrīšanos no kaitīgām, arī radioaktīvām vielām un paaugstina organisma pretošanās spējas nelabvēlīgiem apkārtējās vides iedarbības procesiem. Pateicoties augstajam dzelzs saturam, zemenes veicina asinsriti. Kalcija un fosfora savienojumi labvēlīgi iedarbojas uz organismu, paaugstinot cilvēka darba spējas un izturību. Pastāv uzskats, ka svaigas zemenes ārstē grūtsirdību.