Šī bilde tapa vienā no laiskajām brīvdienām. Pie manas meitenes abraukusi māsa - nolēmām aiziet uz pludmali, jo ārā valdīja patīkama pēcpusdienas tveice un debesīs, ne mākonīša. Tā nu devāmies uz pludmali kur meitenes apgūlās ķert saules starus ar telefoniem rokās. Es garlaicības mākts sāku rakāties pa zemi, cerībā atrast ko interesantu, līdz uzdūros savam jaunajam draugam. Tā kā ikdienā fotoaparātu no rokām neizlaižu un nesen esmu sācis apgūt savu makro lēcu nolēmu iemūžināt savu draugu bildēs, tā teikt, atzīmēt jaunas draudzības sākumu. Bet par nelaimi es biju slikts draugs un nepietiekami pieskatīju savu draugu, kamēr dzenājos pakaļ kaijām ar fotoaparātu meitenes māsa netīšām apraka manu draugu zemē meklēju viņu aptuveni stundu, tā arī neatradu. Tad nu lūk ironiski pirmā iepazīšanās bilde ir arī pēdējā atvadu bilde.