13.-14. gs. būvēta regulāra plānojuma kastelas tipa ordeņa pils ar stūra torni un koka ēkām pagalmā. 15. gs. ārpusē, pie pils apkārtmūra, uzbūvē austrumu korpusu. Pēc Livonijas kara pils netiek izmantota un 1555. gadā rakstītos avotos tā minēta kā labības noliktava. 16. gs. beigās - 17. gs. sākumā pili atjauno un no tā laika pagalmā virs vārtiem saglabājies apmetums ar greznu un bagātīgu dekoratīvo apdari sgrafito tehnikā. 17. gs. vidū Polijas-Zviedrijas kara laikā pils tikusi stipri postīta, 1665. gadā atjaunota un tajā izvietots hercoga Jēkaba garnizons un lielgabalnieku komanda. Pēc hercoga Jēkaba nāves 1682. gadā pils nonāca Mihaela Frīdriha Noldes īpašumā. Pils zaudēja nocietinātās būves raksturu, tika pārbūvēta un apkārtmūra iekšpusē uzbūvēja dzīvojamo korpusu. Tomēr arī tagad pils pamazām zaudē savu dzīvojamās ēkas nozīmi un ir tikai daļēji apdzīvota. Šajā laikā pagalma līmenis ir jau pieaudzis par 1,5 m. Pils austrumu korpusam un dienvidaustrumu tornim 19. gs. sākumā uzbūvētas pašreizējās lēzenās ķieģeļu velves un jaunas starpsienas. 20. gs. sākumā pils bija gandrīz nelietojama, bet šobrīd daļa no tās ir drupu stāvoklī.

http://nauriszeltins.wordpress.com/