Piedzīvojumi sākās jau Rīgā, kad uzzinājām, ka autobusa nebūs, jo sestdienas rītā tas ir atteicies tikt iedarbināts. Svētīgi, ka šoreiz bijām savākušies neliela kompānija, kas pilnībā varēja ietilpt divās automašīnās. Vienu mašīnu mums uzreiz piedāvāja mazā, nepaklausīgā busiņa īpašnieks, bet otru nācās nedaudz pameklēt. Bet, par laimi mums, viens no mūsu veiktajiem zvaniem „Hallo, sveika, vai Tev ir kāda mašīna, ko uz šodienu varētu iedot?” izrādījās veiksmīgs, un burtiski pēc 10 minūtēm problēma bija atrisināta.