Kā radās operete
Burtiski tulkojot no itāļu valodas operete nozīmē “mazā opera”. Operetes pirmsākumi meklējami viduslaiku Eiropā, kad ceļojošie mākslinieki, lai nopelnītu sev iztiku, izpildīja saviem skatītājiem jautras un asprātīgas dziesmiņas, kurās visbiežāk apdziedāja baznīckungus un neprašas aristokrātus. Dziedāšana tika pavadīta ar dejām un akrobātiskiem trikiem.
Vēlāk radās itāļu masku komēdija, bet 17.gs dzima vodeviļa un komiskā opera. Par vodeviļām dēvēja aizraujošus priekšnesumus, ko pavadīja mūzika un joki. To galvenie varoņi bija cilvēki no vienkāršās tautas, kas vienmēr uzvarēja un pārspēja muļķīgus un nekrietnus bagātniekus. Galvenais vodeviļā bija “lipīga” melodija, ko ikviens varēja viegli iegaumēt.
Operete jeb muzikālā komēdija (jautrs uzvedums ar dejām un asprātīgiem dialogiem) radās 18.gs. Francijā jeb, precīzāk, 1855.gadā, kad tās pamatlicējs - komponists un diriģents Ž. Ofenbahs nodibināja savu teātri Bouffes-Parisiens. Lai gan pirmās Ž. Ofenbaha operetes “Divi aklie”, “Daiļā Helēna”, “Orfejs ellē” tika balstītas uz mītiem un pasaku sižetiem, ikviens parīzietis izrāžu tēlos atpazina kādu savu laikabiedru- nemākulīgu politiķi. Rezultātā gan teātris, gan žanrs ātri vien guva plašu skatītāju interesi un atzinību. Savas dzīves laikā
Ž. Ofenbahs savas dzīves laikā sarakstīja vairāk kā 100 operetes un, kas pats patīkamākais, pievērsa šim žanram arī Johana Štrausa uzmanību. Pirmo opereti J.Štrauss sarakstīja 46 gadu vecumā, taču īsts šedevrs ir viņa trešā operete “Sikspārnis”, kas savu pirmizrādi piedzīvoja 1874.gadā Vīnē uz Theater an der Wien skatuves. Kā zināms, šīs operetes popularitāte ar gadiem ne tikai nav mazinājusies, bet pieaugusi tik tālu, ka “Sikspārnis” kļuvis par populārāko un visvairāk pēdējos gados izrādīto opereti pasaulē.
Tekstu sagatavoja Iveta Apškrūma, Latvijas Operetes fonds
Burtiski tulkojot no itāļu valodas operete nozīmē “mazā opera”. Operetes pirmsākumi meklējami viduslaiku Eiropā, kad ceļojošie mākslinieki, lai nopelnītu sev iztiku, izpildīja saviem skatītājiem jautras un asprātīgas dziesmiņas, kurās visbiežāk apdziedāja baznīckungus un neprašas aristokrātus. Dziedāšana tika pavadīta ar dejām un akrobātiskiem trikiem.
Vēlāk radās itāļu masku komēdija, bet 17.gs dzima vodeviļa un komiskā opera. Par vodeviļām dēvēja aizraujošus priekšnesumus, ko pavadīja mūzika un joki. To galvenie varoņi bija cilvēki no vienkāršās tautas, kas vienmēr uzvarēja un pārspēja muļķīgus un nekrietnus bagātniekus. Galvenais vodeviļā bija “lipīga” melodija, ko ikviens varēja viegli iegaumēt.
Operete jeb muzikālā komēdija (jautrs uzvedums ar dejām un asprātīgiem dialogiem) radās 18.gs. Francijā jeb, precīzāk, 1855.gadā, kad tās pamatlicējs - komponists un diriģents Ž. Ofenbahs nodibināja savu teātri Bouffes-Parisiens. Lai gan pirmās Ž. Ofenbaha operetes “Divi aklie”, “Daiļā Helēna”, “Orfejs ellē” tika balstītas uz mītiem un pasaku sižetiem, ikviens parīzietis izrāžu tēlos atpazina kādu savu laikabiedru- nemākulīgu politiķi. Rezultātā gan teātris, gan žanrs ātri vien guva plašu skatītāju interesi un atzinību. Savas dzīves laikā
Ž. Ofenbahs savas dzīves laikā sarakstīja vairāk kā 100 operetes un, kas pats patīkamākais, pievērsa šim žanram arī Johana Štrausa uzmanību. Pirmo opereti J.Štrauss sarakstīja 46 gadu vecumā, taču īsts šedevrs ir viņa trešā operete “Sikspārnis”, kas savu pirmizrādi piedzīvoja 1874.gadā Vīnē uz Theater an der Wien skatuves. Kā zināms, šīs operetes popularitāte ar gadiem ne tikai nav mazinājusies, bet pieaugusi tik tālu, ka “Sikspārnis” kļuvis par populārāko un visvairāk pēdējos gados izrādīto opereti pasaulē.
Tekstu sagatavoja Iveta Apškrūma, Latvijas Operetes fonds
| ← previous | 93. from 300 | next → |
