Esmu atpakaļ, un atrodoties ērtajā strudijā man ir grūti apjaust, ka es biju tur projām. Bet man tas nav jāiedomājas, jo tas ko es redzēju tur, ir iesēdies pārāk dziļi manā prātā.
Tas ko es nekad nebiju zinājis, bet tas ko es zinu tagad ir, ka tie cilvēki kuri dzīvo Gazā ir neticami jauni, vidējais vecums ir 17 gadu, tas nozīme, ka 1/4 milijona ir zem 10 gau vecuma. Un, ja jūs zināt kādu 10 gadīgu bērnu vai 6, vai 4 gadīgu... atdodoties kara zonā jūs vēlētos lai bērni atrodas drošā teritorija kur tos neskars ne lādiņi, ne lodes. Bet jūs to nespējat, jūs vienkārši nespējat kontrolēt šo situāciju un nodrošināt bērniem drošu atrašanās vietu.
Ja tik blīvi apdzīvotā vietā kāds izvēlas nomest artilērijas lādiņu vai aviācijas bumbu, pavisam noteikti tā trāpīs cilvēkos, un tas ir tas ko viņi dara.
Ir kāds īpašs gadijums kurš izcēlās starp visiem pārējiem, tas bija brīdis, kad lādiņš ietriecās Šivas slimnīcas 3. stāvā, vienā no diviem stāviem kurš bija veltīts bērnu nodaļai. Tur es satiku Maha, drausmīgi sadragātu ķermenīti kurai lādiņa atlūza bija ietriekusies mugurkaulā. Tur es satiku divgadīgo ar nenormāli uzpampušām acīm, zilumi un rētas ap acīm lika tai izskatīties kā pandai un praktiski neļāva atvērt acis, tas bija rezultāts laustam galvas kausam un sašķaidītam degunam. Es nespēju aizmirst šos skatus un domāju, ka arī jūs ne, jo tie ir redzami visur. Šie skati ir esence, pats notikumu kopums, kas tieši notiek Gazā.
Protams ir arī HAMAS kuri šauj savas raķetes uz Izraēlu, būvētas, lai veiksmes gadijumā, nogalinātu izraēliešus. Bet, salīdzinājumam, Izraēla, kas saņem ASV naudas atbalstu, ir izbūvējusi savu aizsardzību tik augstā līmenī, ka tai nespēj nekas piekļūt, un tā ir liela starpība šajā gadijumā.
Pārsvarā 20 gadīgie ir tie kuri visaktīvāk pretojas Izraēlas specdienestiem, un tiek nogalināti.
Kad es pēdējo reizi runaju ar norvēģu ārstu kurš ir viens no tiem kuri uzņem šīs bombardēšanas upurus, es viņam jautāju cik bērnu ir ievainots, viņš atbildēja, ka sask