Latgolys entuziastu grupa "BILDIS" http://bildis.blogspot.com/ piedāvā videoklipu Sovvaļnīks - Latgola (2012). http://www.sovvalniks.lv
Scenārijs - Ineta Atpile-Jugane;
Režisors - Edgars Blinovs;
Stiliste, make-up - Sandija Sarkane;
Tehniskais nodrošinājums - Sergejs Čakāns un Vitālijs Dudarenoks.
Lomās: Kristīne Bautre un Ingars Gusāns.
__________________________________________
Uzarts māla kalns. Māls ir saulē spīdīgs, mitrs, pamodies pavasarim. Viņš kāpj māla kalnā, lai sāktu savu ceļu pretī pārtapšanai. Viņš ir līdz pusei kails un nedaudz mālains, pār plecu nes ģitāru. Kailās kājas stieg mālā. Roka ar tetovējumu no māla poda. Pārvarēt māla kalnu nav viegli. Pēdas slapjajā mālā. Viņš dodas uz mērķi. Paralēli, pa ziedošu pieneņu pļavu iet viņa, tik viegli, liegi kā slīdētu savā baltajā, garajā, plīvojošajā kleitā. Saules apgarota. Pēdas pienenēs. Kleitas mala dzeltena pieneņu putekšņiem. Viņi iet pretī viens otram, paši to vēl nenojauš, vēl nesatiekoties. Tikai nojausmas.
Pustumsa. Saule izgaismo podu, krūžu fragmentus, spīdumu, rotājumus. Viņa atspulgs māla poda glazūrā. Mālainās rokas tiecas pēc māla, kurš izmīcīts bļodā, paņem/noplēš gabalu, izmīca to, liek uz virpas, iecentrē, un sākas māla pārvērtības – pārradīšana. Viņš sāk radīt vāzi. Rokas slapji mālainas un spīdīgas. Mākslas darbs nesanāk, vāze šķiebjas, viņš to samīca, nomet piku malā. Ar mālainajām rokām tver ģitāru, sāk spēlēt. Mālaina ir ģitāra. Viņam ir sajūta, ka kāds viņu vēro.
Viņa ir atnākusi ar veselu klēpi ziedošu pieneņu, pieplakusi darbnīcas sienai un vēro viņu.
Viņš sper soli uz durvju pusi.
Viņa ir aizgājusi.
Viņš atgriežas, nomet mālaino ģitāru darbnīcas stūrī. Pieneņu klēpis pie darbnīcas durvīm. Rokas mīca malu, lai sāktu veidot iecerēto mākslas darbu no gala. Sevis pārradīšana. Virpa sāk griezties.
Viņa sēž, atspiedusies pret darbnīcas sienu. Gaida. Acis veras tālumā.
Viņš virpo, trauks ir gandrīz gatavs. Viņš samitrina rokas ūdenī un noglāsta trauku ar mālainajām rokām. Skats
Scenārijs - Ineta Atpile-Jugane;
Režisors - Edgars Blinovs;
Stiliste, make-up - Sandija Sarkane;
Tehniskais nodrošinājums - Sergejs Čakāns un Vitālijs Dudarenoks.
Lomās: Kristīne Bautre un Ingars Gusāns.
__________________________________________
Uzarts māla kalns. Māls ir saulē spīdīgs, mitrs, pamodies pavasarim. Viņš kāpj māla kalnā, lai sāktu savu ceļu pretī pārtapšanai. Viņš ir līdz pusei kails un nedaudz mālains, pār plecu nes ģitāru. Kailās kājas stieg mālā. Roka ar tetovējumu no māla poda. Pārvarēt māla kalnu nav viegli. Pēdas slapjajā mālā. Viņš dodas uz mērķi. Paralēli, pa ziedošu pieneņu pļavu iet viņa, tik viegli, liegi kā slīdētu savā baltajā, garajā, plīvojošajā kleitā. Saules apgarota. Pēdas pienenēs. Kleitas mala dzeltena pieneņu putekšņiem. Viņi iet pretī viens otram, paši to vēl nenojauš, vēl nesatiekoties. Tikai nojausmas.
Pustumsa. Saule izgaismo podu, krūžu fragmentus, spīdumu, rotājumus. Viņa atspulgs māla poda glazūrā. Mālainās rokas tiecas pēc māla, kurš izmīcīts bļodā, paņem/noplēš gabalu, izmīca to, liek uz virpas, iecentrē, un sākas māla pārvērtības – pārradīšana. Viņš sāk radīt vāzi. Rokas slapji mālainas un spīdīgas. Mākslas darbs nesanāk, vāze šķiebjas, viņš to samīca, nomet piku malā. Ar mālainajām rokām tver ģitāru, sāk spēlēt. Mālaina ir ģitāra. Viņam ir sajūta, ka kāds viņu vēro.
Viņa ir atnākusi ar veselu klēpi ziedošu pieneņu, pieplakusi darbnīcas sienai un vēro viņu.
Viņš sper soli uz durvju pusi.
Viņa ir aizgājusi.
Viņš atgriežas, nomet mālaino ģitāru darbnīcas stūrī. Pieneņu klēpis pie darbnīcas durvīm. Rokas mīca malu, lai sāktu veidot iecerēto mākslas darbu no gala. Sevis pārradīšana. Virpa sāk griezties.
Viņa sēž, atspiedusies pret darbnīcas sienu. Gaida. Acis veras tālumā.
Viņš virpo, trauks ir gandrīz gatavs. Viņš samitrina rokas ūdenī un noglāsta trauku ar mālainajām rokām. Skats
| ← previous | 93. from 102 | next → |
