Ko no Džekiņa likteņa vajadzētu mācīties sabiedrībai? Latvijā ir jābeidz agresīvu suņu radīšana!!! Džekiņa agresija nav sekas visam pārdzīvotajam ar purna aizsiešanu un nonākšanu patversmē. Džekiņš bija agresīvs suns jau iepriekš un viņa īpašnieki (tā arī nav noskaidroti), visticamāk, nespējot, nemākot un nezinot, kā ar šādu suni sadzīvot, izdarīja tam liktenīgu izvēli, tikai kādas neveiksmīgas nejaušības dēļ suns ar aizsietu purnu tika brīvībā…

Tāpēc, pirms savam īpašumam iegādāties suni, no kura vēlaties sagaidīt sargsuņa funkciju veikšanu, kārtīgi apsveriet: vai būsiet gatavs atbildēt likuma priekšā, ja jūsu agresīvais suns paspruks un nodarīs postu? Vai spēsiet normāli dzīvot tālāk, ja jūsu suns būs saplosījis bērnu, kaimiņu, nejaušu garāmgājēju? Vai vēlaties mājās suni, kurš kādā brīdī var uzbrukt jums pašam, jūsu ģimenes locekļiem?

Sargsuns ir speciāli apmācīts dzīvnieks, kurš bez īpašnieka komandas nedarīs neko. Agresīvs suns ir neaudzināts dzīvnieks, kura negatīvo instinktu likvidēšanā vai mazināšanā īpašnieks nav pielicis pūles, vien iegādājies kucēnu, iekarinājis ķēdē un viss: lai rej un ar saviem instinktiem pats tiek galā, kaut prātā sajūkot. Ikviens suns – ģimenes mīlulis vai sargsuns – ir jāaudzina, jāskolo un tas ir obligāts dzīvnieka īpašnieka pienākums, ko, diemžēl, ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji vēl nevēlas un arī neuzņemas pildīt. Tāpēc arī visa Latvija vēl ir pārpilna ar „džekiņiem”, diemžēl ne visiem veicas tā, kā mūsu visu kopējam Džekiņam…