Pasaules bīstamākā strūklaka. (Barselona, Spānija)
Dzīvsudrabs ir viens no skaistākiem metāliem pasaulē, kā arī vienīgais, kas nemaina savu šķidro formu istabas temperatūrā. Diemžēl ta sir ne tikai skaists, bet arī ļoti toksisks. Šī īpašība ir atklāta salīdzinoši nesen – agrāk par to tikai nojauta.
Viens no pasaules lielākajiem dzīvsudraba ieguves avotiem ir Almadenas raktuves Spānijā, kur šī metāla ieguvi sāka vēl pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras un turpinās līdz pat šai dienai.
Var tikai iedomāties to kalnraču skaitu, kas gāja bojā, strādājot Almadēnā – lielākoties, tie bija vergi un ieslodzītie. Divdesmitā gadsimta sākumā Spānijas valdība nolēma izveidot dzīvsudraba raktuvēm veltīto pieminekli un uzticēja tā radīšanu amerikāņu skulptoram Aleksandram Kalderam. Kalders arī izveidoja šo nelielo, bet ļoti unikālo strūklaku, kur ūdens vietā ir izmantots dzīvsudrabs.Saskaņā ar esošo informāciju pirmo reizi šī strūklaka ir demonstrēta Starptautiskajā izstādē Parīzē, 1937. Gadā. Vēlāk tā tika pārcelta uz Barselonu, kur tagad arī atrodas - muzejā Fundació Joan Miro.
Kad 50-to gadu beigās dzīvsudraba un tā tvaiku indīgums bija oficiāli pierādīts, strūklaku ievietoja stikla “sarkofāgā”. Tagad šo neparasto mākslas objektu var vērot, nebaidoties par veselību.
Dzīvsudrabs ir viens no skaistākiem metāliem pasaulē, kā arī vienīgais, kas nemaina savu šķidro formu istabas temperatūrā. Diemžēl ta sir ne tikai skaists, bet arī ļoti toksisks. Šī īpašība ir atklāta salīdzinoši nesen – agrāk par to tikai nojauta.
Viens no pasaules lielākajiem dzīvsudraba ieguves avotiem ir Almadenas raktuves Spānijā, kur šī metāla ieguvi sāka vēl pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras un turpinās līdz pat šai dienai.
Var tikai iedomāties to kalnraču skaitu, kas gāja bojā, strādājot Almadēnā – lielākoties, tie bija vergi un ieslodzītie. Divdesmitā gadsimta sākumā Spānijas valdība nolēma izveidot dzīvsudraba raktuvēm veltīto pieminekli un uzticēja tā radīšanu amerikāņu skulptoram Aleksandram Kalderam. Kalders arī izveidoja šo nelielo, bet ļoti unikālo strūklaku, kur ūdens vietā ir izmantots dzīvsudrabs.Saskaņā ar esošo informāciju pirmo reizi šī strūklaka ir demonstrēta Starptautiskajā izstādē Parīzē, 1937. Gadā. Vēlāk tā tika pārcelta uz Barselonu, kur tagad arī atrodas - muzejā Fundació Joan Miro.
Kad 50-to gadu beigās dzīvsudraba un tā tvaiku indīgums bija oficiāli pierādīts, strūklaku ievietoja stikla “sarkofāgā”. Tagad šo neparasto mākslas objektu var vērot, nebaidoties par veselību.
| ← previous | 328. from 365 | next → |
