Ikvienā mūsu dzīves posmā mēs pieņemam lēmumus, kas būtiski ietekmēs to cilvēku dzīves, par kuriem mēs kļūsim. Mums kļūstot par šiem cilvēkiem, mēs ne vienmēr esam sajūsmā par lēmumiem, kurus pieņēmām. Jauni cilvēki maksā lielu naudu, lai atbrīvotos no tetovējumiem, kurus pusaudži, maksājot labu naudu, ieguva. Cilvēki pusmūžā steidzas šķirties no cilvēkiem, kurus jaunībā steidzās apprecēt. Vecāki cilvēki smagi strādā, lai atbrīvotos no tā, ko cilvēki pusmūžā, smagi strādājot, ieguva. Un tā tālāk un tālāk. Jautājums, — kādēļ mēs pieņemam lēmumus, kurus mūsu nākotnes „es” tik bieži nožēlo?