Ziemassvētki ir brīnumu laiks. To, ka tā nav banāla frāze, bet balta patiesība, zina ikviens, kam ikdienības zvīņas no acīm nokritušas. Pasaules nakts trūcīgajā laikā dzimst gaisma – iedegas un nāk pāri aizputinātiem ceļiem, plīsušiem elektrības vadiem, gruvešiem un drupām – rādot cilvēkiem piemēru atjaunoties. Šai gaismai, sauktai par gara gaismu, nav nepārvaramu šķēršļu, jo tā pati ir visīstākā nepārvarama vara. Tā ir visaptveroša un spēcīga, un pamodina cilvēkus, dodot tiem valodu un dzeju, deju un mūziku, lai svinētu gaismas svētkus – Ziemassvētkus.

Edvarta Virzas (1883-1940) 130. jubilejas gada pašā priekšvakarā, 2012. gada oktobrī sniega kultūras apmaiņas projektā Virzas dzejproza par ziemu Straumēnos pieredzēja savu pirmatskaņojumu Japānā, latviešu un japāņu valodās, latviešu tautas melodiju pavadībā, ko japāņu mūziķi atskaņoja ar japāņu tradicionāliem mūzikas instrumentiem, bet 2013. gada septembrī apmaiņas straumes sasniedza Latviju – koncertos Saldū un Rīgā Straumēnu ziemas fragmentus lasīja Randa Medne un Konno Mari, shinobue flautas spēlēja Akihiro Hara un Keiko Hara. Sadarbība starp Japānu un Latviju sniega kultūras jomā ļāva no jauna ieraudzīt Straumēnu ziemas teiksmaino raksturu. Japāņu dzejas žanram tanka ir 1300 gadu un mūsdienās tas kļūst populārs arī ārpus Japānas. Tas ir īpašs dzejas ritms, ko veido piecas rindas. Nemainot ne zilbi Virzas tekstā, Straumēnu ziemu no jauna var atklāt piecrindes ritmā:

Tikai tagad
tie nebij ne baloži un ne tauriņi,
bet sniegs, kas krita,
mākonim it kā
nejauši pārtrūkstot.

見てをれば鳩にはあらず雪にして乱れし雲より降りきたるもの

miteoreba
hatoniwa arazu
yuki ni shite
midaresi kumoyori
furikitaru mono

Pateicoties dzejniecei Konno Mari un starpkultūru apmaiņai, Straumēnu ziema uzdzirkstī no jauna tūkstošiem kristālu mirdzumā un leduspuķu noslēpumainajos rakstos. Mūsu
nacionālie dārgumi nebeidz pārsteigt un iedvesmo cilvēkus tuvu un tālu.