Un tā mēs aizejam – pēkšņi un pavisam Bez ceļa atpakaļ. Smiltis klājas pāri visam. Vēl gribējās strādāt, Dzīvot un būt, Bet pēkšņi – nakts Un saule jau zūd. Senioru biedrības "Riebiņu varavīksne" seniori izsaka visdziļāko līdzjūtību HELĒNAS PIZIČAS piederīgajiem, draugiem un radiem, sakarā ar viņas aiziešanu no šīs pasaules...... Pieminam cilvēku. Izrādās – viņa vairs nav. Viņš ir aizgājis. Projām aizgājis jau. Liktenis steidzīgi Dzīves grāmatu šķir. Ko cilvēki piemin, Tas vēl starp dzīvajiem ir. Mēs nezinām, kad, kurš vai kura Kā nākamie mūs pametīs Kā dzirksts no sūrā ugunskura, Kas ir jau izdzisis gandrīz. Mēs velti skumstam, velti minam Šo mūža mīklu grūtāko. Cik labi, ka tik vien mēs zinām, Cik jāzin, – vairāk it neko. /J.Osmanis/