Padomju laikā tramvaja vai trolejbusa vadītāja kvalifikāciju sākotnēji varēja iegūt, mācoties uzņēmuma ražošanas apmācības kursos. Mācības vakara kursos varēja apvienot ar darbu, un par vadītājiem izmācījās arī daudzi konduktori, biļešu kontrolieri, atslēdznieki. Ja brīvas darba vietas uzreiz pēc kursu beigšanas nebija, cilvēks to gaidīja, turpinādams strādāt iepriekšējo darbu.
1970. gados vadītāju personāla problēma kļuva īpaši aktuāla, tāpēc tika atklāta Rīgas 10. arodskola (tolaik saucās tehniskā skola), kura sagatavoja tramvaju un trolejbusu vadītājus un remontatslēdzniekus. Skola atradās Brīvības ielā 191 – Tramvaju un trolejbusu pārvaldes teritorijā, un tās pastāvēšanas laikā līdz 2009. gadam skolu absolvēja vairāki tūkstoši speciālistu, tai skaitā daudz iebraucēju no citām PSRS republikām.
Agrāk par sabiedrisko transportlīdzekļu vadītājiem varēja sākt mācīties no 17 gadu vecuma, bet strādāt - no 18 gadu vecuma. Tramvaja vadītāja kvalifikāciju varēja iegūt 5,5 mēnešu, bet trolejbusa vadītāja - 6,5 mēnešu laikā.