Pirmās sievietes Rīgas ielu dzelzceļos par konduktorēm tika pieņemtas I pasaules kara laikā 1914.g., taču pēc kara šis amats atkal kļuva par vīriešu nodarbošanos. Autobusu satiksmes uzņēmumos par konduktorēm sievietes strādāja jau 1920. un 1930. gados.
Sākoties II pasaules karam, vīrieši pakāpeniski tika iesaukti armijā un Satiksmes un transporta trests sāka sagatavot sievietes par tramvaju vadītājām (kursu ilgums – 1 mēnesis) un konduktorēm (7 dienas). Viena no pirmajām kursantēm, kura sekmīgi apguva vadītāja profesiju, bija veikala pārdevēja Tatjana Jagodova.
Pēc kara sievietes vadīja ne tikai tramvajus, bet arī trolejbusus. Vienas no pirmajām Rīgas trolejbusu vadītājām bija Anna Kumermane un Marija Andrijevska, kuras turklāt apmācīja jaunos trolejbusu vadītājus.
Autobusu satiksmes veterāni atceras, ka padomju laikā dažas sievietes strādāja par autobusu vadītājām. Piemēram, 1960. gados pilsētas autobusus vadīja Ieva Ābele. Viņa brauca ar LAZ markas autobusu.
Šobrīd Rīgas satiksmē par autobusu vadītājām jau strādā 41 sieviete.