13.aprīlī Budapeštā norisinājās 29th Telekom Vivicittá Spring Half Marathon! Kopumā sacensībās piedalījās 20 750 dalībnieku no 57 [!!!] valstīm, 1100 ārzemju viesu, ne-ungāru skrējēju, t.sk. Jūsu padevīgais rakstvedis Rimants, vienīgais no Engures novada, arī Latvijas. Pusmaratona jeb 21,2km disciplīnā piedalījās 6000 dalībnieku.
Pēc garas iepriekšējās dienas, kas tika aizvadīta, rāpjoties Gellērta kalnā, apskatot pauguraino Vecpilsētu un baudot ungāru alu, skrējās neticami viegli, kauč startā biju aizdomājies par tempa treniņa uzskriešanu pirmajos 5km, tad likās, kapēc ne 10km, un tad jau pēdējie padsmit km paši sabira viens pēc otra!

18.km gan atnāca neliela krīze - neliels kāpums, lai nokļūtu uz tilta, kas ved uz visu Budapeštas skrējēju idilli Mārgaretas salā, tomēr zobu sakožot un ar pakausi apzinoties, ka varu iekļauties 1:30, krīze tiek aizmēzta, lai arī beigas tāpat sanāca sāpīgas - finiša taisnē, redzot trases hronometru sitam 1:29:30, pēdējie 200m tiek veikti ar ļoooti sakostiem zobiem, tāpēc arī finiša bilde nav neko diezinko skriešana-iesācējiem motivējoša :))) 1:29:54!!! Iepriekšējais PB pārspēts par gandrīz 3 min, turklāt atvērta maģiskā 1:30 robeža, kurai netiku pāri visu iepriekšējo sezonu. Pēc čipa korekcijas finiša laiks tiek precizēts 1:29:44, nu, nebūtu taču tik traki joņojis pēdējos 150m, bet gandarījums - tāpat!
Paldies, manam Direktoram par lielisko dāvanu manā pērnajā dzimšanas dienā, šis pasākums bija katra iztērētā forinta vērts! Turklāt deguns joprojām Ungārijas ceriņu smaržas pilns! Dikti gaidu, kad smaržos Ķesterciemā!!!

Un jā - nevar nepieminēt Budapeštas termālos baseinus - lai arī nepamet 19.gs.sanatorijas sajūta, hloru nejūt, un pēc kārtīga skrējiena siltie ūdeņi nogurušos muskuļus izsilda pamatīgi!

Pilnai laimei - atpakaļceļā sastopam foršo stjuarti Ilzi, Direktors tiek pilotu kabīnē, kamēr manu ceļu īsina vecais, sirmais hainekens...