Līdz 1850. gadam Baldone līdzās Kaukāza un Ļipeckas minerālūdeņu vietām bija viens no trim lielākajiem Krievijas impērijas kūrortiem. Baldones noriets sākās līdz ar Ķemeru kūrortvietas attīstību, ko vēl jo vairāk veicināja Rīgas – Tukuma dzelzceļa atklāšana 1877. gadā, tomēr Baldonei izdevās saglabāt savu nozīmi kā sēravotu kūrortam. Pirmās neatkarības gados pilsēta atkopās no kara postījumiem, bet 1926. gadā te uzcēla jaunu balneoloģiskās dziedinātavas ēku.

Uzplaukumu Baldone kā kūrortvieta pieredzēja pēc Otrā pasaules kara, kad šurp plūda slimnieki ar dažādām kaitēm vai no visas PSRS, un sanatorija paplašināta līdz 320 guļvietām. 1980. gadā tika uzcelts 7 stāvu korpuss, kurā bija 512 vietas un atpūtnieku skaits bija gana liels.