Man svētdiena ir tad, kad man ir brīvdiena. Dievkalpojumu gan vīrs no Latvijas atskaņo skypā svētdienās, bet reflektēt neiznāk laika, jo manas "morīša" dienas ir tieši brīvdienas. Šodien gribu padalīties ar dzirdēto.
Dievkalpojums. Pārraide no Jēzus Sirds katoļu baznīcas Siguldā 14.oktobrī, Latvijas TV1. 29. minūtē, Prāvesta Riharda Rasnača stāsts, tas ir exelents. Prāvesta sprediķis mudina domāt un pieklauvē pie sirds, lai neaizmirstam ko varam viens otram dot!
Manas kristīgās esības parabola-Damaskas ceļš. Šis ceļš bija ilgs, sāpīgs un skaists.Tam vajadzēja drosmi, pazemību un lielu DIEVA žēlastību. Atgriešanās pie saknēm, pie TĒVA, ir manas personīgās pasaules apokalipse. Esmu laimīga un pašpietiekama DIEVĀ❣️!. Vēlos dot no sevis to labāko, kas nemaksā neko - savu laiku, rūpes, iejūtību, savus talantus, pieredzi, māku klausīties, sirsnību. Māku mīlēt nesavtīgi man sirdī ielicis Dievs, ja nu vienīgi, reiz'pa reizei, vēlos pasmelties nedaudz mīlestības😍 no jums, draugi!.
Baudiet mirkli, dzīve ir tik skaista! Maizes smarža, mīlestības garša, pilnība nosārtušā pīlādzī, nesteidzīgā mēness gaitā. Sakiet, ka mīliet tiem, kurus mīliet. Sakiet tagad! Es mīlu.........😘