Te pagājusi runcīša dzīve. MĀJAS.Te viss zināms un pierasts.Uz vecā sliekšņa kāds labs cilvēks šobrīd atbrauc uzlikt trauciņu ar ēdienu.Parunājas. Noglāsta..
Izraut no tām vai ļaut runcītim tajās palikt uz visiem laikiem? Kā Dieviņš būs lēmis? Tā skumji teica vecais vīrs.
Ko lemt cilvēkam?
Varbūt runcītim dot vēl vienu iespēju – satikt kādu, kas arī ir vientuļš un skumst, lai viņi varētu tās skumjas nomurrāt nost? Varbūt kādu, kas ar savu dzīvesprieku un enerģiju saka : „Hei, kaķu vīrs, nāc pie mums! Mūsu sētā pietiks vietas arī tev! Cik spēsi, palīdzēsi"?
Vai mūszemes robežas ir arī mūsu iespēju robežas? Vai labām lietām tās vispār ir?
Ja vari palīdzēt, sūti ziņu! Tel.28825176, e-pasts [email protected]
Nāk ziema...