ADOPTĒTA
Rozmarīnas stāsts ir mainījies. Viņai nu ir savas mājas. Tajās saprot, mīl un ciena dzīvniekus. Viss būs labi.Laiks ir viņu sabiedrotais
Bet sākums bija šāds :
"Esmu ienākusi svešā - cilvēku pasaulē un tā mani drusku biedē.
Es nesūdzos par savu likteni, jo dzīvoju tajā tā, kā man ir dots.. Es esmu tikai kaķis , bikls kaķis, kas mācās uzticēties.
Es jums tuvojos..., tik - soli pa solim. Jau protu ar lūpām pieskarties pastieptajiem pirkstu galiem, saņemt gardumu no cilvēka rokas, piesardzīgi ļaujos glāstiem, kad man kāds sabužina kažociņu. Man patīk līdz ar mājas kaķiem zvilnēt mīkstā gultā.. Man patīk vērot notikumus un tajos rotaļāties

Es tikai nemāku cilvēkam pieglausties. Es baidos ierāpties klēpī. Bet es ļoti vēlos to iemācīties.
.