Kaķenīte bieži sēžot pie mājas ieejas durvīm un,tām atveroties, cenšoties iespraukties.Par to no sētnieces un dažiem namu iedzīvotājiem saņemot uzkliedzienus un pērienu.
Šobrīd, atkopjoties no operācijās, esot mājās uz īsu laika sprīdi izrādot mīļumu, pateicību, pieglaužot vaidziņu...
Un daudz daudz runājot, it kā jautājot, vai viņu vairs nekad nepametīšot? Diemžēl mince nezina, ka no viņas lūguma nav atkarīgs nekas. Mēs zinām, ka viss ir atkarīgs no cilvēkiem, no mums.Tāpēc es cenšos palīdzēt, lai arī citi izdzird kaķītes lūgumu un atsaucas!
Tā diena, kad pelēcei būs jāiziet ārā pretī ziemai, būs svina smaga kaķītei un tam cilvēkam, kas uz brīdi savu dzīvi pakārtojis situācijai.Dažkārt kādam vienkārši nav izvēles, bet kādam tomēr ir iespēja - palīdzēt.ŠO iespēju ļoti lūdzam!