piebalss Vineta Elksne, atceroties savu bērnību, stāsta: "Toreiz, kad visa mūsu radu saime pulcējās uz siena talkām, man, kā mazam bērnam, bija grūti atrast motivāciju, kāpēc vasaras karstās dienas ir jāpavada strādājot!? Siena grābeklis ik brīdi atgādināja mikrofonu. Laimīgie brīži bija, kad mūs – bērnus, palaida siena šķūnī uz siena mīcīšanu. Tad gan beidzot varēja kārtīgi izdauzīties. Vakarā, izdzēruši tikko slaukta piena krūzi, ar māsīcām un brālēniem ierāpāmies atpakaļ šķūnī, kur drīkstējām uzklāt guļvietas un pavadīt nakti. Atceroties burvīgo siena smaržu, apzinos, cik liela vērtība bijusi šim mirklim, tāpat kā visai šai mūsu ģimenes tradīcijai, kas mūs vienojusi, lai satiktos, būtu kopā un apzinātos sajūtu, cik labi ir būt vienam no savējiem. Un, ak, kā toreiz būtu noderējis saldējums..."