Pēc vēl trīs dienām labo ziņu daudz vairāk – minks, ieraugot ciemos atnākušo barotāju, slējās kājiņās apsveicināties (no prieka raudājām abas) un vēl pēc dažām pats pačurāja. Apetīte minkam laba, murrājamais skaļš, bučas slapjas, bet actiņas bēdīgas ...