Egils Dambis(Amor vincit omnia)

1 photo • 1 video • today 14:06

Tirkīza jūra rietošajos ugunssarkanās saules staros, kaijas brīvas kā vējš, brīvas savā lidojumā, un vientuļa meitene, vientuļa savā jūtu cietumā. ''Kādēļ skumsti?'' - vaicāja jūra, saviem viļņiem apskalojot meitenes kājas.''Atver acis, paskaties uz šo brīnumaino pasauli'' - kliedza kaijas - ''To saņēmi dāvanā jau piedzimstot uz zemes.''...MoreTirkīza jūra rietošajos ugunssarkanās saules staros, kaijas brīvas kā vējš, brīvas savā lidojumā, un vientuļa meitene, vientuļa savā jūtu cietumā.
''Kādēļ skumsti?'' - vaicāja jūra, saviem viļņiem apskalojot meitenes kājas.''Atver acis, paskaties uz šo brīnumaino pasauli'' - kliedza kaijas - ''To saņēmi dāvanā jau piedzimstot uz zemes.''
''Tad kāpēc man ir tik grūti,tik skumji? Kāpēc mani vienmēr māc neizprotamas ilgas, kāpēc reizēm sāp krūtīs, kāpēc es nejūtos brīva?'' - jautāja meitene
''Ilgas māc visus, vienmēr tiecamies atklāt ko vēl nezināmu,'' - čukstēja jūra,''Katru dienu,katru mirkli atklājam ko jaunu,nekas nestāv uz vietas, ik mirklis mainās, un mēs manāmies līdz.'' - piebalsoja kaijas - ''Tu esi jau piedzimusi brīva, tikai pati to neapzinies, tas Tev ir iemācīts, ne nācis dzimstot līdz.Tu pati uzliec sev barjeras un nostādi robežas, kas neļauj Tev justies brīvai, neaizmirsti ka visas robežas pastāv cilvēka prātā, dabā to nav. Krūtīs Tev reizēm sāp, tāpēc ka esi cilvēks, ka esi sieviete, ka spēj just, ka spēj mīlēt, tas ir ļoti daudz, tā ir liela dāvana, kas liegta mums.''
''Man nepatīk ka man sāp'' - meitene bēdājās.''Tev sāp prāta radītās spēles, Tavas nepiepildītās ilūzijas, Tavas iegribas, ne patiesās jūtas, tās kas ir Tavā sirdī, tās kas liek dzīvot un dvēselei dziedāt.''- kaijas teica - ''Redzot šo saulrietu,jūras plašumu apkārt, horizontu, visu kas ir ap Tevi, izjūtot to, vai vari teikt ka Tev sāp?''
''Nē, es vairāk izjūtu bijīgu sajūsmu un tā mani dziedē, tāpēc esmu šeit atnākusi''
Jūra iešalcās - ''Šis izjūtas, vienotības apziņa tiešām dziedē, bet ne tikai tāpēc esi atnākusi, Tu gribi aiziet no visa, kas nomāc,sāpina,traucē, bet īstenībā centies aizbēgt pati no sevis.Tev liekas ka Tevi nemīl,bet tā nav taisnība, tevi mīl daudzi, kā katrs māk, ne kā esi iedomājusies un tas Tev sāp.Ja iemācīsies savas iedomas,ilūzijas atlaist,pieņemt to kas ir patiesībā, izbaudīt to, Tevi tas vairs nesāpinās.''
''Tas ir grūti, es to nespēšu, es nemācēšu, es netikšu ar sevi galā, vai kāds man palīdzēs?''- nopūtās meitene.
Viņai priekšā nosēdās jūras smiltīs viena no kaijām un nopietni teica - ''Tu pamēģini, Tu pati sev vari palīdzēt vairāk kā spēj iedomāties, pārkāp prāta robežas, salauz savus stereotipus, uzticies sev un sāc, sper pirmo soli, Tu vari panākt visu ko vēlies, tikai atceries - katrs ceļš sākas ar pirmo soli, sper to un neapstājies šaubu, neticības priekšā.Netici nevienam, ka saka kas Tev neizdosies.Ja reizēm Tev liksies ka nolaižas rokas, atnāc atkal pie jūras un mums kaijām.Mēs Tevi gaidīsim, mēs Tev ticam, Tev viss izdosies.''
/Egils Dambis/
********
Mums derētu biežāk atcerēties to, cik vērtīgs ir katrs cilvēks, kuru mēs satiekam, un cik īpašs ir brīdis, ko piedzīvojam. Diemžēl daudz ko mēs uzskatām par pašsaprotamu un domājam, ka mums vēl ir bezgala daudz laika.
Tikai tad, kad esam cietuši zaudējumu, mēs no jauna aptveram, ka katrs mirklis patiesībā ir dāvana. No cik daudz dāvanām mēs vienkārši atsakāmies un tās pat neievērojam - jo pārāk koncentrējamies uz rūpēm vai "kaut ko svarīgāku".
Mums ir jāietur distance. Saskaroties ar visām rūpēm un problēmām, vajadzētu sev pajautāt:"Kas no šīm problēmām būs palicis pāri pēc pieciem gadiem?" Iespējams, ka nekas... augstākais - iedragāta veselība, ja būsim ļāvuši sevī pārāk dziļi ieēsties negatīvajam un piešķīruši pārāk lielu nozīmi mazsvarīgajam.
Turpretī saglabāti tiek brīži, kuri sasilda sirdi. Tie maģiskie, brīnumainie mirkļi, kuri piepilda mūs ar laimi un mieru. Bet cik bieži mēs tiem paskrienam garām...
/"Uzvarētāju likumi" Bodo Šēfers/

• 
  Tirkīza jūra rietoša…

  15
• 
  Tirkīza jūra rietoša…

  11