Vēlētos mainīt vārdus, ko teicu,
Vārdus, kas smagi kā akmeņi krīt.
Izteikti dusmu karstajās liesmās,
Sirdī kā ogles tie pašam man deg.
Nespēju mainīt vārdus, ko teicu,
Ērkšķus asos, ko neizraut vairs.
Tie sāpina mani un sāpina Tevi,
Tos atpakaļ paņemt nevaru vairs.
Piedod, ja vari. Piedod, es lūdzu,
Par vārdiem, ko dusmās pateicu es.
Tos nespēju mainīt, atpakaļ paņemt,
No sirds tos izdzēst var tikai laiks.
/Egils Dambis/