Piebalgas alus un dzērveņu vīns,
Neceļu ceļos aicina līdz.
Izmīlēt meiteni, spulgaci skaisto,
Kura ar degunu mākoņos brauc.

Vēl vienu kausu un vienu glāzi,
Drosme tad skurbulī lielāka būs.
''Uzšaut pa dupsi'' skaistajai meitai,
Kurā ir uguns un ledus salts.

Jūra līdz ceļiem un lielā dūša
Neprāta reibumā robežas jauc.
Lepno meiteni, samīlēt gribot,
Siena gubā līdzi to sauc.

Pļauka un ūdens ledainā šalts,
Nicīgi smiekli... Tas jau par daudz!
Degošā uguns skaistajās acīs
Attapties, atkāpties laicīgi sauc.

Piebalgas alus un dzērveņu vīns,
Spulgaces lepnums un ugunīgs spīts
Vainīgs pie neprāta neceļu ceļiem,
Pa kuriem sirdis pie viņas trauc.
/Egils Dambis/