Visu var saprast, visu var piedot,
Ja vien zini, ka piedot ir vērts.
Ja vien zaudēt nevēlies cilvēku,
Kas tev kļuvis mīļš ir un tuvs.

Kur ir tā robeža, kur ir tas mērs,
Kad otram piedot vairāk nav vērts.
Kad sirds ar prātu sīvajā cīņā
Svaru kausus šūpo un liec.

To nezin neviens, ne saule, ne vējš,
Vai piedodot dzīve par elli kļūs.
Vai nespējot piedot, pazudīs cilvēks,
Ar kuru kopā laimīgs var būt.

Dilemma, nereti Gordija mezgls,
Prātam ar sirdi cīnīties liek.
Piedot vai nepiedot, kas to lai zina,
Kā pareizi darīt, kā tālāk būt?
Egils Dambis