Mīlestības dziesminieks, dvēseles dzejnieks, Raksta par visu, kas tam ir uz sirds, Par savām jūtām, tavām un manām, Kuras no sevis slēpt gribam mēs. Raksta par jūtām ko sakām citiem, Par vārdiem ko klusībā baidāmies teikt. Raksta par visu labo un slikto, Kura tik daudz uz pasaules šīs. Mīlestības dziesminieks, dvēseles dzejnieks, Noliegts un slavēts, nicināts, pelts, Mīlestību apdzied pat piesists krustā, Jo savādāk nespēj, tad sevī viņš mirst. Patiesību reizēm atklāj tas kailu, Liekulībai masku noraujot nost. Patīk vai nepatīk tas kādam citam, Ja viņa sirds pret debesīm kliedz. Mīlestības dziesminieks, dvēseles dzejnieks, Gadsimtu gadsimtiem bija un būs. Pārceļo dvēseles, mīlestība nepazūd, Kas cilvēkam liek par cilvēku būt. /Egils Dambis/