Deja uz akmeņiem


Deju uz akmeņiem dejoju vakar,
Šodien uz stikliem, varbūt uz oglēm.
Bet ja bēdu neņems tās pretī,
Dejošu rīt kopā ar vilkiem.

Liku bēdu zem akmeņa,
Gribētos tomēr neņem tie pretī,
Ne stikli, ne ogles, ne tautas dziesma,
Vien vilki dejojot uzgaudos līdzi.

Deja uz akmeņu asajām šķautnēm,
Saplosa kājas, uz oglēm tās deg.
Neņemot pretī nolikto bēdu,
Uz mežu ar vilkiem uzdejot dzen.

Bēdu manu lielu bēdu,
Vilki vienīgie pieglaužas klāt,
Noslaukot asaras, mierinot spēji,
Kad deju kopā ar mani tie sāk.
/Egils Dambis/