Vēl uzkavējies, vasara,
Pirms rudens manu roku tvers.
Vēl brīdi sevi izjust ļauj,
Pirms lapas sejā metīs vējš.

Vēl uzkavējies, mīļotā,
Pirms rudens salnas sirdi skars.
Vēl brīdi sevi apskaut ļauj,
Pirms sirdī sācies ziemas sals.

Es zinu - vasarai ir jāaiziet,
Kad rudens lapas kokiem krīt.
Un zinu, mīļā, būšu lieks,
Kad pavasaris Tavā dzīvē plauks.

Vēl uzkavējies, vasara,
Un, mīļotā, pirms aizej prom.
Lai paliekat man atmiņā,
Pirms rudens salnas sirdi skars.
/Egils Dambis/