Nesagrauj pēdējo cerību, lūdzu,
Atgriezties kādreiz ka varētu tu.
Aizejot šodien, atdoties citam,
Spītējot visam, ja mīlas pat nav.

Nenogriez ceļu pati sev atpakaļ,
Maldus un putekļus krati sev nost.
Noticot visam, kas tev tikai liekas,
Miglu uz acīm tu pati sev liec.

Nepārkāp pēdējai robežai pāri,
Greizsirdība akla kad tevi māc.
Pārgulēt liekoties ar kādu citu
Tikai tāpēc, ka spīts tevi sauc.

Nesagrauj pēdējo cerību, lūdzu,
Dedzinot tiltu, kurš atceļu liegs.
Atstājot katru mūs savā pusē,
Bezdibenis vidū, kuras nu šķirs.
/Egils Dambis/