Nolauztais bērzs


Lauzts bērza stumbrs pārklājies sūnām
Kā vectēva grumbu vagotā seja,
Stāsta par sen jau gājušām dienām,
Kuras atpakaļ nepagriezt vairs.

Stumbra saknes zirnekļu tīklos,
Kā vectēva spēcīgās mezglotās rokas,
Vēl turas pie zemes par spīti vējiem,
Kuri tās nebūtībā grib aiznest sev līdzi.

Gadu lauzts bērzs un vectēva spīts,
Zina cik dažāds bijis tiem mūžs.
Un tomēr līdzīgs vecuma dienās,
Kad vēji grib tos paraut sev līdzi.

Ar saknēm kā zobiem ieķēries zemē,
Nolauztais bērzs vectēva spēks,
Vēl nostāv pret vēju un atmiņu lādēs,
Nēsā bijušās dienas sev līdzi.
/Egils Dambis/ 08.06.2025.