Atdzimusī cerība

Cerēju, zaudēju, gaidīju, nesagaidīju,
Turpināju mīlēt, kaut likās jau velti,
Bet ugunskurs sirdī turpināja degt.

Nepārvērtās pelnos, nenodzisa liesma,
Reiz iedegtā kvēle un sirds jūtu gamma.

Mīlot sirds plauka bez pretmīlas gaismas,
Gaismu starot spējot jau pati.
Pret visu, kas apkārt, un nemīlamo arī,
Jo nespēja citādi kvēlot un būt.

Nekas nav par velti mīlošai sirdij,
Ja pasaulei dāvāt no sevis tā spēj.

Atdzima cerība, uzplauka ticība,
Ka reiz arī pati tā mīlēta būs.
/Egils Dambis/ 18.06.2023.