Pasakains mirdzums ielavās dvēselē,
Tik maigi un klusi kā sniegpārsla krīt.
Teiksmainiem stariem pārklājot sirdi,
Miers un mīlestības tajā lai mīt.

Tavā un manā, ikviena sirdī,
Dievišķā svētība kā upe plūst.
Ziemassvētku laikā, klusuma laikā,
Brīnums, kad katra dvēselē dzimst.

Gaišuma, labestības. labsirdības brīnums,
Piedošanas spēka plaukstošais zieds.
Brīvību nesošais Tevī un manī,
Ikviena sirdī kā pasakains miers.

Piedzimšanas laiks, mīlestības laiks,
Eglīšu smaržā viļņojas gaiss.
Aizskarot manu un dvēseli Tavu,
Sirdī nāk svētība, laime un prieks.
/Egils Dambis/