Es esmu cilvēks


Es esmu cilvēks līmēts un plēsts,
Dragāts un lauzts bet nesalauzts.
Nemākot locīties kā niedre vējā,
Kopā ar zemi reizēm pat jaukts.

Es esmu cilvēks bez spārniem un ragiem,
Man oreola vai ērkšķu vainaga nav.
Mēdzu kļūdīties un labot kļūdas,
Bez kurām īstās dzīves pat nav.

Reizēm čīkstu un reizēm smejos,
Jo esmu cilvēks un tikai cilvēks.
Ar līkiem zariem, aizlauztiem spārniem,
Kurā bez mīlestības mājo vēl prieks.

Neesmu bez grēka, kad nav manī spēka,
Pozitīvi smaidīt ja apkārt viss brūk,
Uzceļot jaunu templi sev sirdī,
Kreņķi kā rēgu pasaule zūd.

Es esmu cilvēks pareizs un nepareizs,
Ne tāds kā no malas redz mani cits.
Nezinot iekšējo pasauli manu,
Kurā cilvēcisks nav nekas svešs.
/Eghils Dambis/